Medicinal plant no 2

Abelmoschus moschatus Medikus (Hibiscus abelmoschus Linn.) Malvaceae (कार्पास-कुलम्)

Eng : Musk mallow, Ambrette seed plant Hin : Latākastūri, Maskdānā (darant

, TTTI) Kan : Kadukastūri (How Tieo) Mal : Latākastūri, Kāțțukastūri, Kastūrivența

(ലതാകസ്തരി, കാട്ടുകരി, കസ്തൂരിവെണ്ട) San : Latākastūrikā (salataficht ) Tam : Vettrilaikkasturi, Kattukkasturi (வெற்றிலைக் கஸ்தூரி, காட்டுக் கஸ்தூரி) Tel : Kastūribendavittu (SOUS-BOIS))

Distribution : Cultivated throughout India The plant : An erect hirsute or hispid annual herb, 60 – 180 cm in height;

leaves simple, of varying shapes, usually palmately 3-7 lobed, lobes narrow-acute or oblong-ovate, crenate, serrate or irregularly toothed, hairy on both surfaces; ſlowers large, yellow with purple centre; fruits fulvous-hairy, capsular; seeds many, subreniform, black

or greyish brown, scented. Parts used: seeds Properties and uses: The seeds are bitter, sweet, acrid, aromatic, cooling,

aphrodisiac, ophthalmic, cardiotonic, digestive, stomachic, constipating, carminative, pectoral, diuretic, stimulant, antispasmodic, deodorant, insecticidal and tonic. They are useful in ophthalmopathy, cardiac debility, cough, asthma, bronchitis, hyperdipsia, burning sensation, vitiated conditions of kapha and pitta, nausea, dyspepsia, flatulent colic, diarrhoea, strangury, gonorrhoea, spermatorrhoea, calculi, halitosis, pectoral diseases, ptyalism, vomiting, hysteria and other neural disorders, pruritus, leucoderma and general debility.

लताकस्तूरिका प्रोक्ता भेण्डा कस्तूरिपूर्वका । सुगन्धभेण्डा भेण्डी च गन्धपूर्वा पि च स्मृता ॥ “ (स्व.) [Latākastūrikā pröktā bhēndā kasturipūrvakā Sugandhabhēndā bhēnợi ca gandhapūrvaſpi ca smrtā" (Sva.)

कटुतिक्तरसं बीजं शीतवीर्यं च बृंहणम् ।
दीपनं पाचनं वृष्यं कफवातहरं स्मृतम् ।। स्मृतिभ्रंशहरं हृद्यं तृष्णावान्तिश्रमापहम् । कोष्ठशूलहरं चैतत् जठरामयनाशनम् ॥ (स्व.) ['Kațutiktarasam bijam sitaviryam ca brnihanam Dipanam pacanam vrșyam kaphavātaharam smrtam Smrtibhramsaharam hrdyam trşņāvāntiśramäpaham Kosthasulaharam caitat jatharamayanasanam'' (Sva.)]

"लताकस्तूरिका तिक्ता स्वाद्वी वृष्या हिमा लघुः । चक्षुष्या छेद नी श्ळेष्मतृष्णावस्त्यास्यरोगहृत् ॥” (भा.प्र.) ['Latākastūrikā tiktā svādvi vrsyā himā ļaghuḥ Cakşuşyä сhēdani ślēsmatrşņāvastyāsyarõgahrt" (Bhā. pra.)]

"लताकस्तूरिका स्वादुर्वृष्या शीता लघुः स्मृता । नेत्र्या तिक्ता छेदनी च तीक्ष्णा वस्तिविशोधिनी ।। वस्तिरोगं कर्फ तृष्णां मुखरोगं च नाशयेत् । लालास्रावं वमिं वातं दौर्गन्ध्यं च मदं जयेद् ।। अलक्ष्मीनाशनी प्रोक्ता भवेद्देशे च दक्षिणे ।" (नि.र.) ['Latākastūrikā svādurvrsyā sita laghuḥ smrtā Nētryā tiktā chēdani ca tikşņā vastivisõdhini Vastirogam kapham trşņām mukharogam ca nāśayệt Lālāsrāvam vamim vātam dau[gandhyam ca madam jayēt Alaksminasani prokta bhaveddese ca daksine'' (Ni.ra.)]

लताकस्तूरिका तिक्ता हृद्या शीतास्यरोगनुत् । (रा.व.) ['Latākastūrikā tiktā hrdyā sitāsyaroganut" (Rā.va.)]

लताकस्तूरिका ज्ञेया कटु दक्षिणदेशजा । लताकस्तूरिका तिक्ता स्वद्वी वृष्या हिमा लघुः ॥ चक्षुष्या छेदनी श्ळेष्मतृष्णावस्त्यास्यरोगजित् । (कै.नि.) (Latākastūrikā jñeyā kaļu dakşiņadēšajā Latākastūrikā tiktā svādvi vrsyā himā laghuḥ Caksusya chedani slesmatrsnavastyasyarogajit" (Kai.ni.)]

लताकस्तूरिका तद्वन्नेत्र्या शीता लघुस्तथा । (म.पा.नि.) ['Latākastūrikā tadvannētryā śītā laghustathā" (Ma.pā.ni.)]

Comments

Popular posts from this blog

Medicinal Plants No 46

Medicinal Plants No 43

Medicinal Plants No 45